h1

Eiropas dejas vai Standarta programma

Elegance un galantums ir vienas no galvenajām īpašībām, kas piemīt cilvēkiem, kuri ciena sevi un citus. Eiropas deju virziens ietver sevī šīs neaizvietojamās īpašības. Izcelta vīrišķība un eleganta sievišķība, vakarkleitu stingrums un figūru nevainojamība, degošs neatlaidīgs skats un mūzikas melodiskums – ir tikai neliela šī klasiskā virziena sastāvdaļa.

Lēnais valsis (Slow Waltz)

Raksturs: lēnā liriskā deja ar ļoti raksturīgi izteikto un pastāvīgi atkārtojamo “uznākošo krasta bangas vilni”, kas rada lidojuma un nesveramības sajūtu. Īpašu pievilcību un izteiktību tam var piešķirt maigāks samazināšanās izpildīšanas raksturs. Pāra partnera vadīšanai ir viegli aizplīvurots noslēpts raksturs. Tā kā Vīnes Valša temps bija pietiekami ātrs, drīzumā komponisti sāka rakstīt mūziku, kura bija daudz lēnāka. No šīs mūzikas attīstās jauns Valša stils, kuru sauc par Bostonu, ar lēnākiem pagriezieniem, un ilgāku, slīdošo kustību. Aptuveni 1874.gadā Anglijā izveidojās ļoti ietekmīgs „Bostona Klubs” un sāka parādīties jauns dejas stils – angļu – kuru vēlāk nosauca par Lēno Valsi (Slow Waltz). Tomēr, tikai pēc 1922.gada šī deja kļūs tikpat elegants kā Tango. Dīvaini, bet tas, ko agrāk pāri dejoja Bostona Valsī, ļoti atšķiras no tā, ko mēs izpildām tagad. Uzreiz pēc Pirmā Pasaules kara Valsis strauji mainās. Deja ir sacerēta 1919.gada sākumā kā patstāvīga, tomēr visi kustības principi un it īpaši figūras tika izmantotas no lēnā fokstrota. 1921.gadā tika izlemts, ka pamatkustībai jābūt: solis, solis, pierīce. Kad 1922.gadā Viktors Silvestrs vinnēja pirmo vietu, Angļu valša programma sastāvēja tikai no Labā Pagrieziena, Kreisā Pagrieziena un Virziena Maiņas. 1926./1927.g.g. Valsis tika nozīmīgi pilnveidots. Galvenā kustība tika mainīta uz: solis, solis uz pusi, pierīce. Rezultātā parādījās vairāk iespēju figūru attīstībai. Tās standartizēja Impērijas Deju Skolotāju Sabiedrība (ISTD). Vairākas no šīm figūrām mēs dejojam arī līdz šim laikam.

Vīnes valsis (Viennese Waltz)

Raksturs: apburoši romantiska deja. Vienīgais, kuram vienīgais uzdevums ir izteikt līksmošanas, maigas simpātijas, cieņas un sajūsmas jūtas ar nepārtraukto griešanās palīdzību. Pirmais Vīnes valsis ir datēts ar 12.-13.gadsimtu un piemērots dejā ar nosaukumu “Nachtanz”. Vīnes valsis nāca pie mums no Bavārijas un tolaik saucās kā “German”. Aptuveni 1830.gada sākumā komponisti Francs Lanners (Franz Lanner) un Jogans Štrauss (Johann Strauss) uzrakstīja dažus, ļoti pazīstamus tagad, mūsu ēras valšus, ar to veicinot šīs dejas attīstību un popularitāti. Šie Valši bija diezgan ātri, bet, padarot dejas ritmu ērtāku, mēs tagad saucam tos par Vīnes
Valšiem (Viennese Waltz) un vienmēr dejojam ar prieku. Pēdējā laikā arvien biežāk Vīnes valsi ietver sacensību beigās. Pazīstamajā konkursā pilsētā Blekpula (Blackpool), kas ir Lielbritānijā, dejotāji sacenšas tikai 4-ās Eiropas programmas dejās. Izņēmums ir Vīnes valsis, tomēr to izpilda visi deju dueti pirms sacensību uzsākšanas, „iezinoties” ar parketu.

Lēnais fokstrots (Slow Foxtrot)

Šī fokstrota versija ietver sevī figūras, kuras nav sarežģītas iemācīšanai, apgūstot kuras, partneri varēs jau no pirmajiem sava deju karjeras soļiem gūt daudz baudas un radīt lielisku iespaidu uz draugiem un paziņām. Fokstrotu dejo ar visdažādāko mūziku – no blūza līdz kvikstepam, no tango līdz rokenrolam, ka arī ar citu stilu mūziku. Jums derēs jebkura mūzika, dejot fokstrotu var ar jebkuru mūziku, izņemot valsi. Tāpat, kā muzikālais stils, plaši variējas arī dejas temps – saskaņā ar muzikālo pavadību. Nostājieties pozīcijā. Parastais fokstrots – ir kompakta deja, ideāli piemērota izpildīšanai pārpildītā zālē. Soļiem nav jābūt platiem. Partneris stāv pa kreisi un uz sāni pēc dejas līnijas, turot kājas kopā, pēdas paralēli (šāda kāju pozīcija baletā tiek saukta par sesto), ķermeņa svars ir pārnests uz labo kāju. Partnere ieņem analoģisku pozīciju, tomēr ķermeņa svaram jābūt pārnestam uz kreiso kāju.

Klasiskais Fokstrots (Classic Foxtrot)

Kviksteps (Quickstep)

Raksturs: ātra, enerģiska deja, kas ļoti efektīvi ietver sevī ātro zibenīgo lēcienu, kiku, pagriezienu, nolieču, pozu spēļu raksturu un maigu, „gludu” deju pāra kustības slīdošo plastiku. Parādījās Pirmā Pasaules kara laikā Ņujorkas piepilsētā, sākotnēji to izpildīja afrikāņu dejotāji. Debitēja Amerikas mūzikas hallē un kļuva loti populārs deju zālēs. Fokstrotam un Kvikstepam (Quickstep) ir kopīgā izcelsme. Divdesmitajos gados vairāki orķestri spēlēja lēno fokstrotu pārāk ātri, kas izsauca daudz sūdzību dejotāju vidū. Galu galā, attīstījās divas atšķirīgas dejas, lēnais fokstrots, kura temps tiks salēnināts līdz 29-30 taktiem minūtē, un Kviksteps, kas kļuva par Fokstrota ātro versiju, un to izpildīja ar tempu 48-52 takti minūtē. Kviksteps uzņēma sevī lēcienus, kikus un citas oriģinālās deju kustības – Šimmi, Čarlstons, Blek Battons. Viena no dejām, kura ietekmēja Kvikstepa attīstību, bija populārais Čarlstons.

Klasiskais tango

Mūsdienu tango ļoti atšķiras no oriģinālā un īstā Argentīnas tango. Jau 1930.gadu sākumā tango mainījās tā, zaudējot savu pirmatnējo izskatu to piemērošanas deju sacensībām un plašai izpildīšanai deju vakaros procesā, ka faktiski pārvērtās par galīgi citu deju. Tango stingram un pārdrošam stilam piemīt straujas, pārspīlētas galvas kustības, bet šādu stilu it nemaz nevajag apgūt, lai tika baudīt mūsdienu tango. Atzīmēsim, ka tango izmanto tehniskos paņēmienus, kas stipri atšķiras no paņēmieniem, kuri ir pieņemti pārējās standarta dejās, un tāpēc mums, vispirms, jānoskaidro šīs atšķirības. Pirmcēlonis visam tam bija tas, ka, atšķirībā no parējām standarta dejām, tango – tas nav „sving dens”, tajā nav svinga. Spēku un impulsu dejai piešķir kāju, nevis ķermeņa, darbs, kā tas notiek valsī, kvikstepā un lēnajā fokstrotā. Tātad, tango izpilda taisni, bez noliecēm, šūpošanas un ķermeņa kustības augšā – lejā. Šāds stils ir vieglāks apmācībai un ātrāks tiek apgūts dejotāju – iesācēju vidū. Tango atšķiras arī ar pozīciju pārī.

Tango Valsis (Tango Vals)

Advertisements
%d bloggers like this: